Search results for "sārmu metāli"
showing 3 items of 3 documents
85Rb D1 pāreju Fg=2 – Fe=3 un Fg=2 – Fe=2 lāzerinducētās fluorescences cirkulāro komponenšu atkarības no ārējā magnētiskā lauka eksperimentāli pētīju…
2019
Šī darba mērķis bija izpētīt lāzerinducētas fluorescences (LIF) signāla struktūras pie mainīga ārējā magnētiskā lauka rubīdija atomāro tvaiku šūnā. Tas tika paveikts novērojot divas pretēji cirkulāri polarizētas LIF gaismas komponentes. Šim darbam tika izvēlētas 85Rb D1 līnijas Fg=2→Fe =3 un Fg=2→Fe =2 pārejas un tika sasniegtas magnētiskā lauka vērtības līdz 3000 Gausiem. Tika pētīta lāzera stara jaudas un izvēlētās pārejas ietekme uz LIF signālu, un iegūtie eksperimentālie signāli tika salīdzināti ar Lāzeru Centrā izveidota teorētiskā modeļa datiem [1].
Ar fluoru aktivēta un sārmu metāliem leģēta silīcija dioksīda optisko īpašību noteikšana
2019
Silīcija dioksīds (SiO2) ir sastopams dabiskos apstākļos, visbiežāk smilts un citu minerālu veidā, taču tas tiek aktīvi sintezēts arī laboratorijās. Mākslīgi ražotam un dabiskam SiO2 ir novērojamas atšķirības, jo, sintezējot SiO2, ir iespējams novērst tā dabiskās nepilnības. SiO2 sintizējot laboratorijā ar ķīmiskām metodēm iespējams iegūt augstas tīrības stiklu un viegli variēt ar piemaisījumiem. Piemēram, SiO2 sintēze ar fluoru vai sārmu metālu piemaisījumiem dažādās koncentrācijās maina vielas fizikālās, ķīmiskās un optiskās īpašības. SiO2 izmantošana tādās nozarēs kā optika, elektronika, nanotehnoloģijas, medicīna, bioķīmija, pārtikas ķīmija pierāda tā plašās pielietojuma iespējas. Pētām…
Sārmu metālu piemaisījumu ietekme uz amorfa silīcija dioksīda optiskajām īpašībām
2019
“Sārmu metālu piemaisījumu ietekme uz amorfa silīcija dioksīda optiskajām īpašībām”. Leimane M., zinātniskie vadītāji M.Sc.Chem. Bite I. un docente Dr.Chem. Ancāne I. Bakalaura darbs, 63 lapas, 41 attēli, 6 tabulas, 62 literatūras avoti, 6 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika sintezētas tīras un ar dažādām sārmu metālu koncentrācijām (0,1 – 1,0 mol%) leģētas SiO2 nanodaļiņas, izmantojot sola-gēla sintēzes metodi. Elementu sastāvs tika noteikts ar enerģijas dispersīvo rentgenstaru spektroskopijas mikroanalīzi, struktūru un morfoloģisko īpašību noteikšanai tika izmantotas: rentgenstaru difraktometrija, skenējšais elektronu mikroskops, transmisijas elektronu mikroskops, Furjē transformācijas…